Ineses liecība

Paļaujies uz To Kungu no visas sirds un nepaļaujies uz sava prāta gudrību. Sālamana pamācības 3:5.

Paļauties pilnībā Dieva vadībai un gādībai ir tas, ko man nākas mācīties ikdienas, kaut arī kristiete esmu jau daudzus gadus. Pēdējā laikā mani par to vairāk domāt liek grāmata „Izlaušanās pie Dieva”, kura iedvesmo piedzīvot šo paļaušanās pieredzi arī ikdienas dzīvē.
Nesen man atkal bija iespēja baudīt, ko sniedz paļaušanās pavisam vienkāršās un ikdienišķās situācijās. Abi ar vīru jau ilgāku laiku plānojām iegādāties krēsliņu barošanai mūsu mazajam dēlam. Bijām izpētījuši dažādos piedāvājumus internetā un beidzot noskatījuši vienu lietotu krēsliņu, kas atbilstu mūsu vajadzībām un, kā mēs domājām, arī mūsu finansiālajām iespējām. Tad nu sazvanījām krēsliņa īpašnieci un vienojāmies, kur un kā krēsliņu iegūsim. Tā kā tas bija citā pilsētā, tad sarunājām arī izpalīdzīgu cilvēku, kurš mūsu vietā varētu šim krēsliņam aizbraukt pakaļ. Atlika vairs tikai gaidīt zvanu no mūsu drauga ar ziņu par iegādāto krēsliņu. Bet tā vietā atskanēja zvans no mūsu izpalīdzīgā cilvēka, kurš sašutis un neizpratnē stāstīja, kāpēc nav nopircis krēsliņu. Iebraucot pilsētā, viņš uzzvanījis sievietei, lai noskaidrotu precīzu adresi. Taču sieviete izbrīnīta jautājusi, vai tad viņš tikko jau nebija piebraucis un paņēmis krēsliņu? Izrādījās, ka kāds cits nesaprotamā veidā bija nopircis mūsu noskatīto krēsliņu pirms viņa.

Jāsaka godīgi, ka arī es tajā brīdī nespēju noticēt tam, ko dzirdēju. Mēs taču tā centāmies! Un mums jau likās, ka mums patiešām ir izdevies atrast lētu un labu krēsliņu. Galu galā vai tad Dievs nemaz neredz, kas Viņa bērniem vajadzīgs? Galu galā, kad jautāju par to Dievam, tad Dievs deva atcerēties Dieva Vārda patiesības un lasīto pieminētajā grāmatā par paļaušanos. Tā nu man nācās atzīt, ka Dievs zina labāk un Viņš arī parūpēsies. Nav vērts vairs par to satraukties. Dievs it kā man teiktu: „Atstāj to manā ziņā.”

Jau pavisam drīz internetā parādījās jauns sludinājums. Tas vēstīja, ka barošanas krēsliņu nevis pārdod, bet atdod labās rokās. Mana pirmā reakcija uz to nebija diezko cerīga, jo mūsu iepriekšējā pieredze liecināja, ka šādās reizēs jaunie saimnieki kādai lietai jau ir uzradušies pirms esam paspējuši izlasīt sludinājumu līdz galam un norakstīt telefona numuru. Tāpēc es pat negrasījos zvanīt šim numuram. Taču mans vīrs nolēma tomēr mēģināt. Sazvanot sludinājumā norādīto kontaktpersonu, krēsliņu, protams, bija jau aizrunājuši citi, taču vīrietis apsolīja uzzvanīt, ja nu tomēr sarunātie cilvēki neatbrauc. Tajā brīdī mēs ar vīru nodomājām, ka ir neiespējami, ka kāds neatbrauc pakaļ, taču pāris dienas vēlāk saņēmām pārsteidzošu zvanu ar jautājumu, vai mūs vēl aizvien interesē tas krēsliņš? Nespēju noticēt! Dievs patiesi rūpējas par saviem bērniem. Mums tikai jāmācās paļauties, ka Viņam ir svarīgi arī sīkumi mūsu dzīvēs. Viņš ir uzticams!

© 2019 GOLGĀTAS BAPTISTU DRAUDZE