Baptistu draudzes Eiropā izveidojās kā baznīcas Reformācijas atzars 17. gadsimta pašā sākumā Nīderlandē. Daudziem cilvēkiem Reformācija saistās gandrīz vai vienīgi ar Mārtiņu Luteru un luteriskās baznīcas izveidošanos 16. gadsimtā. Patiesībā reformācijas kustība sadalījās 4 galvenās straumēs: luterāņi, reformētā baznīca, anglikāņi un anabaptisti. Visi reformātori saprata, ka ticības un ticības prakses pamatā jābūt vienīgi Svētajiem Rakstiem, taču praktiskajos risinājumos dažos jautājumos viedokļi palika atšķirīgi. Šī iemesla dēļ arī baptisti izveidojās kā atzars no anabaptistu straumes.
Bībeles vārds “kristība” grieķu valodā skan ‘baptizo’, un no šī vārda, tad arī cēlies nosaukums “baptisti”, kas tulkojumā nozīmē “pagremdēt”.
19. gadsimta vidū Kurzemē dzima pirmās baptistu draudzes Latvijā. Šīs kustības aizsācējs Latvijā bija kāds dievbijīgs Ziru skolotājs Hamburgers.
Rīgas Golgātas baptistu draudze ir dibināta 1912. gadā. Tās dibinātājs un pirmais mācītājs ir Sperdžena koledžas absolvents Viljams Fetlers. 1907. gadā, pārbraucis no studijām Anglijā, viņš sāk noturēt plašas sapulces dažādās zālēs Rīgā.
Sapulču noturēšanai par 38 tūkstošiem cara zelta rubļiem tiek nopirkta izsolē nonākusī Citemaņa 1900. gadā Krievijas cara armijas vajadzībām uz 12 gadiem celtā baznīcas ēka Rīgā, Hospitaļa ielā 32, kuru Krievijas valdība nevēlējās ne īrēt, ne arī pirkt. Atklāšanas Dievkalpojums notika 1912. gada 17. jūnijā.
Rīgas Golgātas baptistu draudzē ir kalpojuši garīdznieki:
1912.-14. Viljams Fetlers; 1914.-15. H. Redīns un J. Krūza; 1915.-18. K. Krauls; 1919.-23. A.A. Āboliņš; 1923.-25. formāli V. Fetlers; 1924.-36. R.Fetlers; 1936.-44. R. Tarziers; 1944.-46. K. Lāceklis; 1946.-83. Ed. Strēlis; 1984.-90. A. Sīlis; 1990.-2010. A. Šterns; 1997.-99. M. Balodis; 1999.-2010. A. Atvars; 2010. 2022. E. Pļaviņš.
Ar Golgātas draudzi bijis saistīts mācītājs un misionārs Kārlis Grūbers (dzim. Purgailis), kurš 11 gadu vecumā kristīts šeit. K. Gubers piedalījies misijas darbā Brazīlijā, Indijā, Āfrikā. Viņa darbs Latvijas labā, palīdzot slimnīcām, bērnu namiem, draudžu svētdienskolām un baznīcu atjaunošanas darbos, atzīts Valsts mērogā ar Trīs Zvaigžņu ordeņa piešķiršanu 1999. gadā.
Arī mācītājs Osvalds Ronis (dz. 17.05.1913. Rīgā) savus pirmos garīgos iespaidus guvis Golgātas draudzes svētdiensskolā. Mūžu aizvadījis Brazīlijā, kalpojot sešās draudzēs kā mācītājs, bijis pedagoģijas profesors trijās universitātēs, ieņēmis dažādus amatus Brazīlijas Baptistu Savienībā un bijis arī Brazīlijas Latviešu Baptistu apvienības priekšsēdis.
1924. gadā draudzē ir arī 60 spēlētāju liels stīgu orķestris un pūtēju orķestris. Pēc kara, 50-tajos gados, šeit ir orķestris un 70-tajos gados draudzē darbojas arī pūtēju orķestris. Sešdesmito gadu vidū draudzē spēlē simfoniskais orķestris un kopā ar kori A. Papeļuka vadībā tiek iestudēti arī lielas formas skaņdarbi.
Kopš 1990. gada, kad Latvijas valsts atguva neatkarību, draudzē atkal atklāti var darboties, tādas tās nozares kā svētdiensskola, jaunieši un Māsu kalpošana.
1991.gadā tiek uzsākta kalpošana, noturot Dievkalpojumus un svētdiensskolu Misā. Šo darbu pārraudzīja diakons Uldis Daiņa. Šī kalpošana regulāri ilgst līdz 2010. gadam.