Jau divdesmitā gadsimta sākumā Latvijas baptistu draudzēs esošās sievietes veidoja tā sauktos “māsu pulciņus”- sieviešu grupas, lai spētu organizētāk, mērķtiecīgāk veikt praktisko un garīgo kalpošanu. Sākoties padomju laikiem mūsu zemē māsu pulciņu pastāvēšana un darbs atklāti vairs nevar turpināties, taču tas neiznīdē šo kalpošanu pēc būtības – draudzēs joprojām ir māsas, kuras vienkārši klusi turpina darīt savu praktiskās kalpošanas darbu.
Latvijas neatkarībai atjaunojoties, draudzēs atkal atjaunojas māsu pulciņi kā viens no draudzes darba nozarēm. 1991. gadā arī Golgātas draudzē savu darbu atjauno draudzes māsu pulciņš Astras Zariņas vadībā. Viņa pārņēma šīs kalpošanas pārraudzības stafeti no Veras Kleinas, kura ilgus gadus bija rūpējusies un gādājusi par tiem draudzes lokā, kuriem bijusi nepieciešama kāda praktiska aprūpe un palīdzība.
Māsu pulciņa darbs izvērtās pamatā divos virzienos – kopējas sadraudzības kopšanā un praktiskajā aprūpē. Aptuveni reizi mēnesī māsas nāca kopā pie pašu bagāti klāta galda, lai nevien savstarpēji parunātos, bet arī lai kopā lūgtu, dziedātu, dalītos piedzīvotajā un kopā pārrunātu, darāmos darbus. Praktiskā kalpošana – pamanīt un palīdzēt tiem, – visbiežāk jau seniorus – kuriem nav blakus kāds, kas var palīdzēt laikā, kad nepieciešama kāda praktiska palīdzība vai arī garīgs atbalsts. Abi šie darba virzieni joprojām tiek praktizēti.
Šobrīd draudzes māsu pulciņu vada Felicita Legzdiņa. Māsas kalpo, apmeklējot draudzes vientuļos, slimos ļaudis. Aptuveni reizi mēnesī māsas sapulcējas uz sadraudzības brīdi, kurā tiek – kā arvien – līdzi dalīts piedzīvotais un arī vajadzības gan pašu, gan līdzcilvēku dzīvēs, un kopā lūgts par to. Protams, neizpaliek klātais galds, pa kādai dziesmai un vispārējā rāmā draudzības pilnā gaisotne, kuru šad tad līksmi pārtauc arī kāda priecīga smieklu šalts. Tas taču ir tik skaisti – kopā rūpēties, bēdāties, lūgt, dalīties, ko gardu baudīt un arī – priecāties!
Māsu pulciņš ir atvērta grupa, tāpēc katra, kura vēlētos tajā piedalīties, esat gaidītas!